Ātruma sodu "atdeve" Latvijā un citās valstīs

Bez ievērības nav palikusi pēdējā laikā ar vien biežāk izskanējusī ziņa par ieceri palielināt sodu par dažādiem CSN pārkāpumiem, to skaitā ātruma. Sodam jābūt taisnīgam, samērīgam un pats galvenais - visiem vienādam. Bet... Dažādās valstīs sodi ir dažādi. Tieši tāpat, kā dažādās valstīs atšķiras vidējā alga.

Lasīt vairāk - http://www.iinuu.lv/lv/dziveszinai/der-zinat/atruma-sodu-atdeve-latvija-un-citas-valstis

No kurienes Lieldienu zaķis?

Domājams Lieldienu zaķa (agrāk truša) pirmsākumi rodami seno ģermāņu tradīcijās un uzskatos par pavasara saulgriežiem. Leģenda par Lieldienu zaķi pirmo reizi Eiropā dokumentēta jau 16.gadsimtā, taču konkrēts avots nav zināms. Vieta, kur Lieldienu zaķi bija sastopami vairumā ir Vācijas pilsēta Minhene, kur par godu viņiem 1991.gadā tika dibināts Lieldienu zaķu muzejs.

Lasīt vairāk - http://www.iinuu.lv/lv/dziveszinai/der-zinat/no-kurienes-lieldienu-zakis

Austriešu horeogrāfa Willi Dorner izrāde-fotoizstāde "Dzīvojamā istaba"

Latvijas Jaunā teātra institūts aicina Sarkandaugavas iedzīvotājus piedalīties Rīga2014 projektā Deja iziet pilsētā - austriešu horeogrāfa Willi Dorner izrādē-fotoizstādē "Dzīvojamā istaba" (Living Room).

Īsumā: izrādes tapšanā ir nepieciešami 7 dzīvokļi (vēlams katrs citā mājā, bet netālu viens no otra). Tajos taps fotogrāfijas ar dejotāju līdzdalību - dejotāju ķermeņi iekļausies esošajā interjerā, veidojot jaunas attiecības starp priekšmetiem. Pēc tam bildes tiks izgatavotas lielformātā un ievietotas interjerā. Rezultātā skatītāji dzīvokļos redzēs fotoizstādi, bet ceļa posmos starp dzīvokļiem būs dzīvās instalācijas, kurās piedalīsies ap 50 dejotāju - dejas studenti, ielu vingrotāji, parkūristi, breikeri.

Projekts "Dzīvojamā istaba" no skatītāju viedokļa patīk gan lielam un mazam un der visiem vecumiem. Dzīvokļu saimniekiem tas ir aicinājums iesaistīties radošā (un uzreiz starptautiskā!) notikumā, jo mēs ticam un ceram, ka kultūra nav domāta tikai profesionāļiem.

Ja vēlaties piedalīties šajā projektā un pazīstat kādu kaimiņu vai cilvēkus apkaimē, kas vēlētos iesaistīties, lūdzu sazinieties ar Lauru Stašāni, šī projekta koordinatori - +371 26523513 vai laura@theatre.lv

Lasīt vairāk - http://www.iinuu.lv/lv/iinuu-iesaka/austriesu-horeografa-willi-dorner-izrade-fotoizstade-dzivojama-istaba

Tetovējums uz pleca

Kopš šodienas esmu kļuvusi par meiteni ar saules tetovējumu. Tā ideja atnāca pie manis pēkšņi, kad kolēģi apjautājās, vai ir kāda īpaša vēlme, ko es vēlētos saņemt dāvanā dzimšanas dienā. Saules tēlu uztaustīju ļoti viegli, taču ilgi rakos internetā pirms uzgāju īsto sauli, kuru ar melnu flomāsteri rūpīgi pārzīmēju uz balta papīra, piešķirot tai ar ēnām mazliet individuālisma.

Lasīt vairāk - http://www.iinuu.lv/lv/dzivespriekam/iedvesmai/tetovejums-uz-pleca

Akras manuskripts. Paulu Koelju

Patīk, ka autors runā par vispārcilvēciskām vērtībām, vispārcilvēciskām bailēm un šaubām, sāpēm un priekiem, kā arī tas, ka viņa skatījums uz ticību iziet ārpus kādas konkrētas reliģijas rāmjiem un kanoniem. Mīlestība nav tikai pret pretējā dzimuma pārstāvi, līdzcilvēku, tuvinieku, bet mīlestība ir visā, ko dari, par ko izlem un arī no kā atsakies.

Lasīt vairāk - http://www.iinuu.lv/lv/dziveszinai/lasamgabali/akras-manuskripts-paulu-koelju

Flamenko deju koncerts "Tierra Flamenca"

Vai tu zini, ka flamenko vēsture cieši saistīta ne tikai ar Spāniju, bet arī Indiju, Āfriku, Latīņameriku, tuvajiem Austrumiem? Vai tu zini, ka pastāv vairāk nekā 100 flamenko dejas stilu un to paveidu? Vai tu zini, ka flamenko dejas un mūzikas būtība ir balstīta uz dziļiem, bieži traģiskiem pārdzīvojumiem čigānu tautas vēsturē Spānijā?

To un vēl daudz ko citu tu varēsi redzēt un uzzināt flamenko deju kluba "Duende" 10 gadu jubilejas koncertā "Tierra Flamenca", piektdien, 18. aprīlī pl. 17:00 Baltijas Starptautiskajā akadēmijā Rīgā, Lomonosova ielā 1. Koncerts plānots divās daļās.

Koncertā piedalīsies Duende dejotājas, kā arī indiešu, vēderdeju, baleta dejotāji un flamenko viesstudijas Tientos (Lietuva) un K.Ševčenko flamenko deju studija (Igaunija).

Lasīt vairāk - http://www.iinuu.lv/lv/iinuu-iesaka/flamenko-deju-koncerts-tierra-flamenca

Pāreja uz vasaras laiku

Šajās brīvdienās Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku. Naktī no sestdienas uz svētdienu, 30.martā plkst.03:00, pulksteņa rādītājus jāpārgriež par vienu stundu uz priekšu. Esiet modri, lai pirmdien no rīta darbā nebūtu lieku pārsteigumu!

Lasīt vairāk - http://www.iinuu.lv/lv/dziveszinai/der-zinat/pareja-uz-vasaras-laiku

Mans kosmētikas minimums

Šī sanāks tīri meiteņu saruna (puiši, sorry), kad draudzenes iekārtojas ērtāk pie spoguļa galdiņa un sākt izcilāt kosmētikas lādītes vai somiņas, lai padalītos pieredzē, kurš kosmētikas produkts ir īsts atradums. Lūk, daži kosmētikas produkti, kas man šķiet gana kvalitatīvi, lai par tiem parunātu un pat ieteiktu citām.

Lasīt vairāk - http://www.iinuu.lv/lv/dzivespriekam/iedvesmai/mans-kosmetikas-minimums

Filma “Mandariinid” (2013)

Galvenais varonis filmas beigās uzdot būtisku jautājumu – vai tam ir nozīme? Karā jau netiek nogalināts ne igaunis, ne čečens, ne gruzīns, ne krievs, karā tiek nogalināti vienkārši cilvēki, kuriem katram ir sava dzīve, mīloši cilvēki, vecāki vai bērni. Karš paņem visu, nāvei nav nacionalitātes. Kapam nav nacionalitātes.

Lasīt vairāk - http://www.iinuu.lv/lv/dziveszinai/kino/filma-mandariinid-2013

Pavasaris uz palodzes

Doto Fiskars garšaugu audzēšanas podiņu saņēmām dāvanā jau pagājušā gada rudenī, bet tad nebija tik lielas nostaļģijas pēc zaļuma, lai tajā kaut ko stādītu. Nu, tas brīdis ir pienācis. Kaut arī klāt pievienotā instrukcija, kas motivēja šajā 90mm platajā divu krāsu un kārtu plastmasas trauciņā stādīt veselīgus zaļumus vai garšaugus, ko piešaut ēdienam, es izvēlējos kaut ko acis priecējošu - trīs sazaļojušus narcišu sīpolus, kas grasījās jau arī ziedēt. Un īsti laikā, jo pēc tik saulaina un silta pavasara iesākuma, nu atnāca viena kārtīga ziemas diena ar vējiem, sniegiem un aukstumu. Tad nu šī mobilā saulīte uz virtuves loga palodzes ir tieši laikā.

Lasīt vairāk - http://www.iinuu.lv/lv/iinuu-iesaka/pavasaris-uz-palodzes

Vakariņas restorānā Planeta Vecrīgā

Restorāns Planeta ir piedomājis pie trim svarīgiem kritērijiem - laipnas apkalpošanas (apmeklētājs jūtas gaidīts un ne uz mirkli neatstāts bez uzmanības), interjera un gaismas pareizās atmosfēras radīšanai, kā arī ēdienu servēšanas, kas līdzinās mini mākslas darbam. Garšas nianses ir ļoti subjektīvs aspekts, bet tiem, kam tuva eiropeiski japāniska virtuve, patiks.

Lasīt vairāk - http://www.iinuu.lv/lv/dzivespriekam/gardeziem/vakarinas-restorana-planeta-vecriga

Pavasaris Mangaļsalā un Vecmīlgrāvī

Šodienu nolēmām pavadīt ārā dabā. Saule patīkami sildīja, termometra stabiņš dienas vidū pakāpās līdz +10C un sniega ne miņas. Kaut gan pie A mola Mangaļsalā vēl atradām dažas relikvijas - kūstošus ledus gabaliņus. Tā kā zaļumi vēl netraucēja un varēja redzēt, kur liec kāju, izložņājām krasta apsardzes artilērijas kazemātus un apskatījām artilērijas šāviņu pagrabus.

Lasīt vairāk - http://www.iinuu.lv/lv/dzivespriekam/fotostasti/pavasaris-mangalsala-un-vecmilgravi

Jaunā bistro FKUSNO atvēršana

Atsaucoties uz ielūgumu, šovakar devos uz jauno bistro Rīgas centrā. Stundu vērojot atklāšanas pasākumu, kas nebeidza vien sākties, un vēlāk klausoties stāstījumā par bistro ideju un papētot sanākušo publiku, nevarēju un nevarēju uztaustīt šīs vietas konceptu. Ko īsti tās veidotāji gribējuši „pateikt” un galvenais, kas ir viņu mērķauditorija?

Lasīt vairāk - http://www.iinuu.lv/lv/dzivespriekam/gardeziem/jauna-bistro-fkusno-atversana

Lai ko tu domā, domā citādi. Pols Ardēns

Viennozīmīgi patika, gan trāpīgā vizuālā noformējuma dēļ (izteiktā atziņa + trāpīgi piemeklēta ilustrācija kā rūpīgi dizainiski un kontekstuāli izstrādāts reklāmas plakāts), gan reizē pretrunīgo, stereotipus apgāžošo un patieso dzīves vērojumu, domu graudu dēļ. Autors grāmatā apgalvo, ka nepareizie lēmumi ved pie grandioziem atklājumiem.

Lasīt vairāk - http://www.iinuu.lv/lv/dziveszinai/lasamgabali/lai-ko-tu-doma-doma-citadi-pols-ardens

Filma „Hannah Arendt” (2012)

Šī ir biogrāfiska filma, kas stāsta par ebreju izcelsmes vācu politikas teorētiķi, publicisti un filozofi Hannu Ārenti un viņas dzīves posmu ASV, kad viņa gatavoja reportāžu sēriju The New Yorker par kara noziedznieka Eihmana prāvu Jeruzālemē. Raksti sacēla lielu ažiotāžu sabiedrībā. Viņa atļāvās distancēties no nacionālās piederības un filozofēja par ļaunumu.

Lasīt vairāk - http://www.iinuu.lv/lv/dziveszinai/kino/filma-hannah-arendt-2012

Vai esi gatava pavasarim?

Šķiet pavasaris šogad neliks sevi ilgi gaidīt. Bet līdz ar pirmajām saulainajām dienām, kas mijas ar pelēcīgām un lietainām, atnāk arī pavasara nogurums. Kā pārvarēt šo pārejas posmu un saglabāt iekšējo enerģiju un dzīvesprieku? Turpmāk gribu padalīties ar dažiem ieteikumiem, ko varētu darīt lietas labā.

Lasīt vairāk - http://www.iinuu.lv/lv/dzivespriekam/iedvesmai/vai-esi-gatava-pavasarim

Latgaliešu mīlas dzeja

Par godu visu mīlētāju svētkiem nolēmu apkopot dzeju latgaliešu valodā. Izrādās nemaz tik viegli paveicams šis uzdevums nav. Latgaliešu dzejnieki labprāt rakstīja un raksta par tēvu zemi, valodu, dabu, māti, Dievu, bet, kad nonāk runa par jūtām, tad ir klusums vai tik tikko manāma pieskaršanās. It kā par to īsti ērti nebūtu runāt, it kā kārtīgam katolim nepienāktos un it kā neskanētu. Un tomēr ...

Lasīt vairāk - http://www.iinuu.lv/lv/dziveszinai/lasamgabali/latgaliesu-milas-dzeja

Sveicieni no Meksikas - Jukatana

Esmu atkal saņēmusi e-pastu no Silvijas, un, pateicoties viņas atsūtītajām fotogrāfijām, turpinu neklātienē iepazīt Meksiku. Šoreiz varam ielūkoties Meksikas Dienvidaustrumos - Jukatanā.

Lasīt vairāk - http://www.iinuu.lv/lv/dzivespriekam/fotostasti/sveicieni-no-meksikas-jukatana

Leonīda Maciha lekcijas par brīvmūrniekiem un sieviešu lomu pasaules vēsturē

Krievu filozofa, teologa un filologa Leonīda Maciha lekcijas iepazinām sakarā ar brīvmūrnieku tēmu. Raidījumus noskatījāmies ar zināmu baudu, jo stāstītājs gana harizmātisks, ar bagātu valodu un noformulējušos viedokli. Tālāk meklējot materiālus ar šī viedā vīra lekcijām, uzgājām divus 2012.gada televīzijas raidījumus, kas veltīti sieviešu lomai pasaules vēstures veidošanā.

Lasīt vairāk - http://www.iinuu.lv/lv/dziveszinai/der-zinat/leonida-maciha-lekcijas-par-brivmurniekiem-un-sieviesu-lomu-pasaules-vesture

Greisons Perijs un viņa gobelēni

Greisons Perijs iepazina Lielbritānijas dažādu sociālo slāņu dzīvi, lai saprastu, ko šie cilvēki pērk, ko izvēlas, kam dod priekšroku un, galvenais, ko viņi vēlas ar to pateikt apkārtējai pasaulei. Rezultātā mākslinieks pēc skicēm ar raksturīgākajiem dotā sabiedrības slāņa elementiem – krāsām, rakstiem, lietām, tipāžiem – izveidoja gobelēnus.

Lasīt vairāk - http://www.iinuu.lv/lv/dziveszinai/personibas/greisons-perijs-un-vina-gobeleni